“.. istabā dzirdu tikai savus sirdspukstus un viņas elpu. Es neesmu neko tik skaistu dzirdējusi gadiem.”
Absolūta jūtu grāmata. Cilvēka iegrimšana un pazušana otrā. Atzīšos, ka nevarēju sagaidīt, kad būšu ar šo vākos iespiesto sieviešu mīlestības un apmātības stāstu tikusi galā. Darbs, kuram jāatdodas pilnībā, lai to sajustu. Varbūt es to šoreiz vienkārši nespēju.
– Kam vispār nāves brīdī ir nozīme?
– Mēs atgriežamies pie reliģijas?
– Tā sanāk.
– Nekam. Nozīme ir tikai tam, cik ļoti tu esi spējis mīlēt citus cilvēkus.
Grāmatu smarža 