Beigbedera “Ekstazī stāsti”

Viena no meičām vagīnā iebāzusi marķieri. Notupusies viņa ar klēpi raksta uz papīra lapas. Pēc pāris minūtēm šādas sarežģītas vingrošanas viņa pieceļas un pavēcina lapu, uz kuras rakstīts: “Welcome!”. Frederiks ar prieku secina, ka rakstītajam vārdam vēl ir nākotne. Tāda līmeņa izpildījums grāmatu izstādē gūtu grandiozus panākumus!

Lūdzu, šeit ir lieliska ideja tam, kāpēc grāmatu izstādi apvienot nevis ar izstādi Skola, bet gan ar Erotu. Frederiks Beigbeders dod skaidrus mājienus, ka šādi varētu pārsteigt apmeklētājus gan vienas, gan otras izstādes ietvaros. Pieslēdzoties autora iztēlei (vai piedzīvotai realitātei?) lasītājam, iespējams, zūd absurduma robežas.

20190331_113703o

Baudai ir kāda priekšrocība. Pretēji laimei, tā vismaz pastāv.

Malkoju Four Rouses, atverot šo ierakstu par mazo, košo grāmatu. Konkrētais burbons gan nereti parādās Haruki Murakami darbos, savukārt, atklāti izaicinošais francūzis Beigbeders šoreiz raksta par apaļu, zaļganu tableti, kura maksāja simt piecdesmit franku un ir iepakota ar glanci. Mūsdienu valūtā šīs tabletes toreizējo vērtību vairs nebūtu vērts mērīt, jo “Ekstazī stāstus” Biegbeders sarakstījis aptuveni pirms 20 gadiem un grāmatas izdošanas gadā Francijas franks uz visiem laikiem tika aizstāts ar eiro. Mazās mīlestības tabletes stāstu grāmata līdz šim bijusi vienīgā Beigbedera grāmata, kura nav tikusi tulkota latviešu valodā. Tas beidzot noticis jauno tulkotāju meistardarbnīcā 2013. gadā, līdz 2017. gadā grāmatu izdevis apgāds “Mansards”.

Vakars, tāpat kā dzīve, izdodas tikai tad, ja tas slikti sākas.

Beigbeders nepārsteidz. Agra mīļākais rakstnieks, kā vienmēr, reizēm ir aizraujoši trāpīgs un asprātīgs, reizēm nebaudāmi rupjš un vienveidīgs. Grāmatas galvenais varonis, lepni nesdams paša autora vārdu – Frederiks, ļauj vien iztēloties, cik liela daļa no rakstītā ir autobiogrāfiska. Agris ir minējis, ka labprāt lasītu šāda veida literatūru vien, man, savukārt, pret ko tādu nav iebildumu laiku pa laikam. Iespējams, lai lasošā dzīve nekļūt pārāk salkana vai depresīva.

Lai arī depresiju var manīt Beigbedera varoņos, kuri, ierasti ar to cīnās nevis ar legālas medicīnas palīdzību, bet gan dažādiem citiem narkotiskiem līdzekļiem, stāsti neatstāj smaguma vai nolemtības sajūtu. Tie ir kā izlasi-patrako-aizmirsti literatūra.

Mans daikts ir manas acis: ja vien jūs zinātu, cik topmodeles esmu izdrāzis ar acīm.

Mans mīļākais stāsts krājumā noteikti bija “Vislielākais Dzīvais Franču Rakstnieks”. Lielisks, dzīvs darbs par ceļojumu, skaidrs, ka kopā ar vieslielāko-dzīvo-franču-rakstnieku, dzerstiņa formātā, vienas nakts garumā – sirojums bija dižens, grandiozs un burlesks.

Glāzes neizsīka par spīti niknajai dedzībai, kādā cilājās mūsu elkoņi. Šķiet, tieši tobrīd es nolēmu pievērsties Literatūrai.

“Pretīgākais stāsts šajā krājumā”, man par pārsteigumu, patiesi ir pretīgākais stāsts šajā krājumā, patiesībā vienīgais pretīgais, jo, to lasot, laidu acis pāri tekstam nelasot un šķīru prom lapaspuses, lai kaklā nesaveltos pretīguma kamols, kura daļu pavediena jau biju paspējusi izlasīt. Gan autora iztēle ir uzteicama. Salikt visus sūdus, kas vien ienākuši prātā vienā stāstā – jā, lūdzu, tas ir šeit. Lai gan stāsts ir samērā īss, tas paspēj pārsteigt ar absurdumu, kāds mēdz būt vīrieša un sievietes attiecībās. Cerībā, ka dzīvojam mēs prātīgākā pasaulē, rakstu, ka absurdums ir arī pārspīlēts.

20190331_114024oo

Rītdienai nav nozīmes ar noteikumu, ka tā būs sliktāka.

Kad esmu pabeigusi grāmatu, Krišs, kurš grāmatu bija izlasījis pāris dienas iepriekš, man pajautā, kā man patika stāsts par tuneli un princesi. Vai “Kā kļūt par zvaigzni” bija rakstnieka interpretācija par kādu graujošu, visā pasaulē zināmu traģēdiju, kas notika reiz 90-tajos?

Publicējis

Anita Reina

Rakstu to, ko dzīvoju. Meklēju patiesību un mācos uzrakstīt to, ko cilvēki viens otram nepasaka. Pats aizraujošākais notiek katru dienu ar mums pašiem, to visu es labprāt vēroju un jūtu. Reizēm jūtu nelabprāt un tāpēc rakstu. It viss galu galā veido apli.

2 domas par “Beigbedera “Ekstazī stāsti””

  1. BEIDZOT! 🙂 Jau ilgi gaidīju uz šo atsauksmi. Šo izlasot, atcerējos dažas grāmatas ainas, kuras tiešām bija izdomu bagātas un izcili pretīgas. Stāsts unikāls. Mīlestības pieradījums – absurds 😀

    P.S. Grāmatas aizmugurējam vākam gan nevar ticēt, jo nav izdotas vēl divas viņa 90to gadu grāmatas – divas no triloģijas, kura beidzas ar grāmatu “Mīlestība ilgst trīs gadus”. Pirmā bija “Atmiņas par traucētu jaunieti”, kas bija parodija Sartra draudzenes grāmatas nosaukumam, bet otrā – “Brīvdienas komā”, kur aprakstīs tusiņš no 19:00 līdz 7:00 rītā. Un tikai pēc šīs triloģijas nāca “Ekstazī stāsti”, “14,99 eiro” utt. 🙂 Jaunāko gan latviski neviens netulkos. Žēl, protams. Tā ir par mūžīgo dzīvošanu.

    Patīk

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s