Mīlestību pret literatūru, manuprāt, manī ieaudzinājusi mamma. Viņa ir filoloģe, skolotāja un arī liela lasītāja. Mūsu mājās plaukti vienmēr bijuši grāmatu pilni un droši vien tāpēc lasīt iemācījos jau četru gadu vecumā – grāmatas vienkārši vienmēr bija tuvumā un tās šķita ļoti aizraujošas. Izrādās, ka nebiju kļūdījusies un jau kopš agras bērnības esmu nešķirama ar vākos iesietu, drukātu tekstu. Lasīšana pirms gulētiešanas bērnībā bija tikpat ierasta kā desmaize brokastīs un segas sasildīšana pie krāsns mūrīša ziemas vakaros.
Es lasīju un lasu, jo tas mani pilda, bagātina, aizrauj un iedvesmo. Neizstāstāmi, cik daudz sava prāta attīstībai esmu guvusi starp diviem, nu jau vairāku simtu, izlasītu grāmatu vākiem.
Ļoti vilinoša un baudāma ir sajūta, turot rokās grāmatu, kurā, iespējams, atradīšu daļu sevis, vai arī atklāšu pilnīgi jaunu pasauli. Sasmaržojama sajūta.
Vienmēr meklēju, mācos un saprotu. Un vēlos ar to dalīties.
Grāmatu smarža 