Reiz, kādā šīgada ziemas dienā, kuras visas pagāja kā viens nebeidzams rudens, mēs ar K. pastaigājāmies mierīgajās Cēsu ielās. Pie kādas vecpilsētas ēkas bruģis pārgāja pakāpienos – tie veda augšā līdz durvīm, aiz kurām atradās Zvaigznes grāmatnīca. K. tobrīd meklēja sev plānotāju, es, savukārt, grāmatas meklēju vienmēr. Iegājām ēkā un visu tās dienas pastaigu attaisnoja viens vienīgs skatiens, kurš savienoja mani un Ūnas O’Nīlas melnbalto portretu uz grāmatas vāka.
Jāatzīst, ka par šo grāmatu zināju vien tik, ka tā bija radījusi nebeidzamu sajūsmu cilvēkam, kurš burtiski pārtiek no grāmatām – Agrim, kurš “Ūnu un Selindžeru” ievietojis sava tālā 2015. gada TOP grāmatu apskata pirmajā vietā. Atmiņās par savu mīlestību pret šo romānu no pirmā acu skatiena viņš raksta tā: “Manas acis uzreiz iemirdzējās kā divas visspožākās zvaigznes un es tvēru grāmatu, lai sajūsmā remdētu ilgas pēc tās”. Es tobrīd nezināju, kas ir Ūna, par Selindžeru vien tik, ka viņš ir lieliskā darba “Uz kraujas rudzu laukā” autors. Jā, būtu lieliski zināt autora biogrāfiju pirms viņa grāmatas lasīšanas, bet tikpat labi arī ir nezināt neko. Tā var rast iemeslu izlasīt vienu labu grāmatu divas reizes.
Grāmatu smarža 