GRĀMATAS | 2020

Agrs pavasaris, Matīsa iela

Manas grāmatas šīgada martā tika pie jaunām mājām. Man priekšā bija divi tukši plaukti un pie kājām pilnas kastes grāmatu. Šo varbūt sapratīs tikai trakie klasiskā formāta grāmatu cilvēki — cik liela bauda ir katru no tām paņemt rokās un katrai atrast savu vietu un kaimiņienes. Kārtot, sakārtot un, ļoti iespējams, pārkārtot. Esmu ne tikai grāmatu, bet arī kārtības frīks, līdz ar to tām ir jāstāv konkrētā secībā un noteikti pēc augumiem. Šī brīža kārtība paredz iedalījumu pēc izdevniecībam, bet manas grāmatas ir stāvējušas plauktos arī krāsu, izmēru, autoru, lasījuma procesa u.c. secībās.

Mums, cilvēkiem, reizēm patīk vai ir nepieciešams atskatīties uz pagājušo. Teju viss izdzīvotais ir vērtīga pieredze, šī ieraksta sakarā — izlasītās grāmatas it īpaši. Kā zināms, grāmatu lasīšanas procesam ir daudz pozitīvu ieguvumu — tas attīsta kritisko domāšanu, empātiju, iztēli, kā arī palīdz pieredzēt daudz dažādu dzīvesstāstu, neatraujoties no lasāmā teksta.

Šis ieraksts būs par grāmatām, kuras izlasīju pagājušajā gadā. Par tām, kuras ir lieliski uzrakstīti darbi un kuru tekstu pārstrādāšana man bijusi vērtīga (vai varbūt izklaidējoša) pieredze. Ņemot vērā, ka, lai atsauktos uz tām šajā blogā, visa gada garumā, esmu bijusi vai nu par slinku vai par aizņemtu, vienu rītu sajutu, ka gribu to izdarīt tagad.

Turpināt GRĀMATAS | 2020 lasīšanu

Siltināšanās. “Klusums ir vaļā”

Jau gadu
es eju projām no tevis.

Tas ir kā lūkoties titros,
kuros bezgalīgi atkārtojas mūsu abu vārdi.

IMG_20191229_131633

Reiz es iemīlēju dzeju, iepazīstot Ojāra Vācieša grāmatas. Tolaik ēdu visus dzejnieka vārdus, apburta no tā, kādu pasauli tie man atvēruši. Manuprāt, dzeja ir ļoti nozīmīgs lielums, kurš koncentrētā valodā spējīgs pateikt lielu sajūtu. Nozīmīgu sajūtu. Cilvēks dzejā meklē sevi, atrod iespēju paskatīties uz savām sajūtām citādāk, iekāpjot tajās vēl dziļāk. Ingas Pizānes grāmatas lasīšanas laikā – vēl siltāk.

Sieviete ievelk dūmus, cilvēki skūpstās par maz,
palaiž dzīvi gar lūpām.
Mums ir ideāli, bet tie nesaskan
ar dzīvi.

Inga savā dzejas grāmatā “Siena, ko nosiltināt” stāsta par ilgām, skumjām, sevis meklēšanu, vientulību, lasītājs iepazīst arī dzejnieces mammu un viņas brīnišķīgo spēju izstāstīt emocionālo pasauli lietās un darbībās. Turpināt Siltināšanās. “Klusums ir vaļā” lasīšanu